Narcistiskas personības, kādas tās ir?

Cilvēkiem ar narcistisku raksturu vitāli nepieciešama apbrīna, viņu svarīguma atzīšana. Tāpēc šiem cilvēkiem ir svarīgi būt uzmanības centrā, lai gūtu panākumus sociālajā sfērā. Tajā pašā laikā viņi parasti ir augstprātīgi, pašpārliecināti, nav noskaņoti izrādīt empātiju, bet ir gatavi izmantot citus. Pastāvīgi sevi prezentējot, narcistiskas personības, šķiet, ir ļoti kompetenti cilvēki savā jomā, tomēr rūpīga viņu darbības novērošana ilgu laiku atklāj zināšanu un prasmju virspusību.

Narcistiskā trauma veidojas, kad mīlestība ģimenē tiek nodota kā samaksa par cerību piepildīšanu, kad bērna vērtību nosaka spēja izpildīt vecāku prasības. Viņš ir svarīgs nevis tāpēc, kas viņš patiesībā ir, bet gan tāpēc, ka pilda noteiktu funkciju. Tas izklausās šādi: "Esi tas, kas es vēlos lai esi,  un es tevi mīlēšu."

Piemēram, zēns, kurš vēlējās kļūt par mākslinieku, bet viņa tēvs sapņoja par dēlu - futbolistu. Šim zēnam teiks: ''mūsu ģimenē tā nenotiks'', ''kur tu tāds radies'', ''īsti vīri tā nedara'' utt. Vai, piemēram, apaļīga meitene, kuras māte izlēma, ka meitai jākļūst par balerīnu vai vingrotāju. Šādai meitenei gadiem nāksies klausīties (gan nodarbībās, ka mājās), ka viņai nepieciešams notievēt. 

Narcistisks raksturs ir rezultāts savu vēlmju noraidīšanai, lai saņemtu vecāku mīlestību. Šādi cilvēki dziļi apspiež savu patieso personību un tā vietā veido jaunu, viltotu. Tā rezultātā mēs iegūstam ļoti spilgtu, bieži veiksmīgu, bet dziļi nelaimīgu cilvēku.Tāpēc, ka aiz spēka, kompetences un laimes ārējām izpausmēm slēpjas paša nenozīmības sajūta, sajūta, ka cilvēks nekad nav bijis tas, kas viņš vēlas būt, vai arī viņš nekad nejūtas apmierināts.Pārliecināti par savu pārākumu, narcistiskas personības gandrīz pilnībā nesaprot citu cilvēku īpašības, bažas, vēlmes vai tās viņus neinteresē. Šie cilvēki cenšās dominēt jebkurās attiecībās - izturēt viņi var tikai cilvēkus, kuri pilnībā pakļaujās. Viņi nezina atšķirību starp mīlestību un nežēlīgām manipulācijām un izmantošanu. Viņu pašu maldināšana viņiem ir morāli pamatota.Tajā pašā laikā viņi nesaprot, ka viņu meli ietekmē citu cilvēku attieksmi pret viņiem. Šie cilvēki nespēj uzņemties morālus pienākumus, rūpēties par citiem.

Narcistiskas personības mēdz izjust smagu spriedzi iegurņa zonā, spazmas diafragmā, kas neļauj brīvi elpot. Novērojami it kā "pacelti" pleci un spriedze plecu joslā. Bieži vien kaklā ir stīvums, kas kavē sajūtu plūsmu no ķermeņa uz galvu. Sejas izteiksmes parasti ir augstprātīgas vai izsmejoši agresīvas.

Parasti šiem cilvēkiem piemīt vairāk vai mazāk slēptas sadistiskas tendences. Šādi cilvēki, kā likums, ar savu uzbrukumu apsteidz paredzēto uzbrukumu no citu puses. Viņu agresija bieži izpaužas ne tik daudz tajā, ko viņi saka vai dara, bet gan veidā, kādā viņi runā un rīkojas.

Narcistiska rakstura pazīmes:

Narcisitiskam raksturam raksturīga objektivizācija, citu izmantošana. Narcistiska personība izmanto citus kā spoguli, kurā viņš vislabāk var atspoguļoties. Cilvēkiem, kas ir šāda cilvēka lokā, būtu jāuzsvēr viņa varenību, neaizēnojot viņu. Viņiem vajadzētu būt taktiskam un uzmanīgam pavadītājam, pastiprinot viņa grandiozo iedomību. Narcisistiska persona komunicē ar mērķi izmantot. Skaista sieva padara narcistisku personību fiziski pievilcīgu, ietekmīgs draugs - nozīmīgu, un talantīgs dēls-  vienlīdz talantīgu. Ja narciss jūtas neglīts, tad viņš meklēs skaistu partneri. Ja viņš jūtas nezinošs, viņš meklēs kādu, kas viņam šķiet gudrs. Ja viņam būs garlaicīgi, viņš centīsies atrast kādu interesantu. Šie cilvēki uzskata, ka viņiem ir tiesības pilnībā un ekskluzīvi izmantot sev tuvos cilvēkus. Ja partneris nav vienmēr pieejams bez nosacījumiem, viņš kļūs traks. Parasti viņi apskauž laulātā darbu, viņa hobijus un citas pieķeršanās, kas kaut kādā veidā novērš uzmanību no narcisa. 

Idealizācija un nenovērtēšana.

Personām ar narcistisku raksturu ir grūti redzēt citus reāli, uzvērtējot cilvēku nopelnus un trūkumus. Cilvēki ir sadalīti divās kategorijās - labi un slikti, bez pustoņiem. Kā likums, pirms narcisa attiecību nodibināšanas vai iznīcināšanas priekšplānā izvirzās partnera idealizācija, savukārt tiešas mijiedarbības procesā narciss savu partneri visos iespējamos veidos devalvē, idealizējot kādu citu.

Narcistiska amortizācija izpaužas kā cita cilvēka vērtības noliegšana vai mēģinājums mazināt šī cilvēka nozīmi. Nepārtraukti, tieši vai neverbāli narciss apgalvos otram, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā - no izskata līdz personīgajām īpašībām.

Grūtības nodibināt attiecības, vientulība.

Narcistiskām personībām ir samazināta jutīguma spēja, cilvēka siltums un empātija. Viņu galvenā interese ir vērsta uz sava radītā ideālā tēla saglabāšanu. Skaidri jūtams narcisista kontakta ar citu cilvēku tukšums - komunikācija sastāv no nebeidzamām narcisistiskas personas sarunām par sevi. Tikai daži var ilgstoši izturēt šādu mijiedarbību, un attiecības tiek iznīcinātas. Narciss paliek viens, jo neviens viņam nav pietiekami labs. Turklāt izolācija aizsargā indivīdu no tuvības, kas šķiet bīstama.

Daudzi narcistiski cilvēki izvēlas ciest no vientulības, nevis uztver to kā signālu iziet sabiedrībā. Narcisa galvenā traģēdija ir viņa nespēja mīlēt, t.i. nespēja patiesi un dziļi interesēties par citu cilvēku bez vēlmes to izmantot. Iemesls tam ir narcistiskās personības slimīgā aizraušanās ar sevi. Visa šī cilvēka psihiskā enerģija ir vērsta uz sevi un tikai uz savu vajadzību apmierināšanu, kā rezultātā viņa dvēselē vienkārši nav vietas kādam citam. Turklāt narciss nevar pieņemt sevi un otru cilvēku tādu, kāds viņš ir, kas ir priekšnoteikums veselīgai un nobriedušai mīlestībai gan pret sevi, gan citiem.

Narcistiskās personības terapija ir vērsta uz izpratni, ka dzīve ir kas vairāk. Kādā brīdī kļūst skaidrs, ka citi patiešām redz, dzird un jūt viens otru, ka citu cilvēku pieredzē ir patiess prieks un mīlestība, ka šīs jūtas var būt īstas. Šī apziņa ir narcistiskās personības pārvērtības dīglis. Narciss neatradīs atbrīvošanos savos panākumos, savā ekskluzivitātē vai unikalitātē. Viņa uzdevums ir pieņemt viņa cilvēcību. Šajā parastībā slēpjas viņa spēja izjust īstas cilvēka jūtas.

No orģinālvalodas tulkojusi L.Veiguļa-Bernāne