Māksla palēnināties

Māksla palēnināties

“Agrāk es sevi mīlēju daudz mazāk.  Upurēju miegu, vietu sev apkārt un laiku. Tagad es ļoti apstājos šajā brīdī un nenesu  sevi kā upuri, bet agrāk es varētu dzīvot darbā. Domāju, ka tikai tā es realizēšos. Bet, arī bez upuriem var kaut ko sasniegt - tas ir pilnīgi droši! ”/ Jekaterina Varnava, aktrise /.

 

Kad dzīve ir tik bagāta ar notikumiem, ka šķiet, ka nav laika ieelpot no visa spēka, netīši aizdomājamies par to, vai tas viss ir tik nepieciešams? Kad dzīves temps palielinās, ir svarīgi saprast, kura no vecajām pieejām ir novecojusi un ir sākusi bremzēt, nevis virzīt. Tas ir kā ar raķetes palaišanu. Lai pārvarētu attālumu, ir nepieciešams daudzpakāpju mehānisms, kad nometot pakāpienus, paātrinās pārvietošanās kosmosā.

 

Man ir svarīgi izpētīt straumes stāvokli un mazos ikdienas soļus, bez fiziska mērķa beigās. Man ir interesanti redzēt, ko var sasniegt ar šo pieeju. Šajā sakarā novadīja raidījumu un runāja par manu Lēnās dzīves (Slow Life) principu pielietošanu. Vai esat dzirdējuši par šādu kustību? Tā, kā jūs saprotat, savā būtībā ir pretstatā ar mūsdienu dzīves ritmu un piedāvā palēnināties un paspēt dzīvot. Viņi nav pret progresu, Viņi ir pret to, ka aizmirstam dzīvot šajā progresā. Reiz, izlasot viņu manifestu, es patiesi iedvesmojos. Pārdomāšana man ir svarīga, jo esmu pārliecināta, ka visam jābūt līdzsvarā, fanātisms nav lietderīgs, skatoties no mana viedokļa. Kā lēnās dzīves filozofija iekļāvās manās ikdienas gaitās (daži piemēri):

 

Savā dzīves praksē cenšos nesteigties. Es esmu par maziem soļiem un par procesa izbaudīšanu. Ņemot vērā manu darba grafiku, tas nav viegls uzdevums, bet man ir svarīgi fokusēt uzmanību realitātē. Ievērojot Lēnās dzīves filozofiju, es sev izdalu dažus noteikumus vai ieteikumus, kā praktizēt uzmanību “šeit un tagad”:
dienas laikā praktizēt meditāciju un “apstāties”, kad sākas vajāšanas sajūta, pievērst uzmanību garīgajai attīstībai;
ceļojot, neveiciet visu uzreiz. Man ļoti patīk, kā saka Lēnās dzīves sekotāji: “Iedomājieties, ka jūs šeit dzīvojat.” Tā ir pārsteidzoša prakse sajust pilsētu vai vietu;

ēšanā es praktizēju apzinātību pret to, ko ēdu. Esmu vegāne, un tāpēc man ir jāseko savai ēdienkartei. Ievērojiet Lēnās dzīves noteikumus: ēst tikai vietējos produktus, un to ir grūti ēst atbilstoši sezonai, bet tajā pašā laikā es virzos uz ēdienu vienkāršību un arvien vairāk man nav nepieciešami izmeklēti ēdieni, esmu pārstājusi izjust to garšu, es gribu vienkāršus produktus bez papildus greznuma;
Man patīk staigāt un pie katras izdevības es cenšos nostaigāt pēc iespējas vairāk. Man tā ir meditācijas, fiziskās audzināšanas un mirkļa izbaudīšanas prakse;

 

Es sev atradu meditatīvu hobiju - tā ir zentangle. Tā aizrauj, un es zīmēju attēlus;
apģērbā es tiecos uz dabīgiem audumiem un vienkāršu griezumu, lietām, kas nav saistītas ar laiku, kas būs aktuālas jebkurā brīdī. Tagad es atrodos tādā sajūtā, kad vēl vairāk vienkāršoju savu garderobi;
 pats galvenais, es daru to, ko man patīk darīt. Es patiesi izbaudu to, ko daru katru dienu. Un es priecājos, ka to ir iespējams darīt līdzīgi domājošu cilvēku komandā.

Vai jūs varat sevi saukt par lēnās dzīves baudītāju? Vai jūs interesē izmēģināt kaut ko ieviest savā dzīvē? Balstoties uz apraides rezultātiem, es jums piedāvāju piecus paņēmienus, kā notestēt savu izdzīvoto dienu.

 

Pieci paņēmieni, lai ieviestu savās ikdienas gaitās palēninātību un attīstītu uzmanību:
 1. Ievērošanas prakse. Iestatiet atgādinājumus un veltiet 1 minūti stundā, lai apstātos un atbildētu uz jautājumiem (vēlams rakstiski):
     -Ko es šobrīd jūtu?
     -Ko es pašlaik daru?
     - Kas man šobrīd ir svarīgi?
     -Kas mani ieskauj?
     Pierakstiet savus novērojumus. Tas palīdzēs jums atrasties šajā brīdī un “izlēkt” no kņadas, steigas un haosa situācijas.

2. Uzmanīgas maltīties prakse. Izmēģiniet vismaz vienu ēdienreizi, lai to izdarītu sev kā rituālu. Uzklājiet sev galdu. Ēdiet no skaistiem traukiem, koncentrējieties uz garšu, procesu un pēcgaršu. Palieciet vienatnē ar sevis un ēdienu.
3. Uzmanīgas pastaigas prakse. Atliciniet dienā laiku un dodieties pastaigā. Tā var būt vieta, kas jums patīk. Var būt jauna. Tas var būt tikai ceļš no automašīnas vai pieturas uz jūsu darba vai dzīves vietu. Koncentrējieties uz to, kā jūs ejiet, ko jūs šobrīd jūtat, kādas skaņas jūs apņem, kādas smaržas, ko jūs redziet. Esiet pastaigas brīdī. Nevērtējot. Tikai vērojot un izjūtot katru soli.

4. Lēnas draudzības ar laiku prakse. Mēģiniet izpildīt tikai vienu uzdevumu noteiktā laika posmā. Koncentrējieties tieši uz to. Pabeidziet to un izdariet to iespējami labi. Un tā vairākus uzdevumus pēc kārtas. Vienā laikā - viens uzdevums.
5. Lēnā skaistuma prakse. Pamēģiniet vakara dušu / vannu sarīkot sev kā rituālu. Dariet visu ar rūpēm par sevi, savu ķermeni. Nesteidzieties. Esiet ūdens, skaņu, smaržu baudīšanas brīdī. Palieciet vienatnē, piemēram, ar gatavošanos miegam kā rituālu.

“Galvenais ir apziņa, ka to dariet sev, savai dvēselei. Tev nav svarīgi, vai tas atnesīs naudu vai nē, tu vienkārši vēlies darīt kaut ko īstu un to, kas tev liek iekšēji smaidīt ”/ Jurijs Gerasimovs, Ra Family dibinātājs /

Ar visu savu interesi par dažādo “nesaprotamo” un “neizskaidrojamo” es vairāk esmu pragmātiķis - reālists. Es meklēju kaut ko tādu, ko dzīvē varētu pielietot bez kaut kā lieka, un tajā pašā laikā pastāvīgi uzlabot katras dienas izdzīvošanu. Mūsu senči, kuri dzīvoja pirms simtiem tūkstošu gadu, man šķiet, bija tuvāk par mums sevis un pasaules kopumā iepazīšanā. Dažādi viedokļi palīdz neiestrēgt pašu maldos un kaut nedaudz paskatīties objektīvi.

Mazāk darbību – vairāk klātbūtnes.

Ko vēl izlasīt / redzēt par šo tēmu:

 Karls Onore 2004. gadā izdeva grāmatu ar nosaukumu „Uzslava lēnīgajam” (In Praise of Llowness). Šeit ir viņa uzstāšanās TED.

Daniels Kanemans ir pārliecināts, ka cilvēkam ir divas domāšanas sistēmas: “lēnā” un “ātrā”. Par tām viņš stāsta savā grāmatā „Domā ātri ....risini ātri.” (Thinking, Fast and Slow).

Bezpeļņas organizācija Long Now Foundation tika dibināta 1996. gadā Sanfrancisko. Tās uzmanības centrā ir- ilgtermiņa atbildība pret paaudzēm, kas dzīvos uz Zemes pēc 10 000 gadiem, kā arī lēnas un kvalitatīvas dzīves ideoloģija pretstatā valdošajai ātras un lētas dzīves ideoloģijai.
Lēnas un pārdomātas ēdiena pagatavošanas un lietošanas propagandas kustība Slow Food, kura vēlāk pārtapa par bezpeļņas sabiedrisku organizāciju, 1989. gadā radīja mūsdienu “lēno dzīvi”.

Paulo Kardini uzruna par pāreju uz vairākiem uzdevumiem.
 Piko Eira runa par lēno dzīvi, uzmanību un dienas piezīmēm.
 Raksti par tēmu “Dzīvot interesanti!” par to, kā palēnināties pēc noteikumiem
 Kompānijas Rituāls mājaslapa, kas uzsver slow beauty

P.S. Mēs bieži uztraucamies par visu pasaulē. Vārds “uztraukties” radies no “dēmonus atpūtināt”, tāpēc esiet mierīgi un lai slowlife spēks ir kopā ar jums!

Autore: Anna Feldman, http://perfectdaynow.com