Veselības psiholoģijā

Šī psiholoģijas joma ir moderna, strauji un dinamiski attīstās. Veselības psihologi koncentrējas uz psiholoģisko teoriju un pētījumu pielietošanu

    veselības veicināšanā un uzturēšanā, slimību profilaksē
    izpratnē par to, kā cilvēki reaģē, tiek galā un atveseļojas pēc slimībām
    ārstēšanas metožu un iejaukšanās manipulāciju personalizēšanai
    veselības uzlabošanai, izmantojot veselības aprūpi un lēmumu pieņēmējiem.

Veselības psiholoģijā jautā: kas virza uzvedību, kas ir saistīta ar veselību, un kā šo uzvedību var mainīt? Tā arī pēta, kā emocijas un stereotipi ir saistīti ar šādu uzvedību un tās sekām. Tāpēc medicīnas psihologi strādā dažādos apstākļos un ar dažādām cilvēku grupām. Tajās ietilpst aprūpes pacienti, ģimenes, atsevišķi indivīdi un kopienas, veselības aprūpes darbinieki, sistēma un veselības aprūpes iestādes. Tā rezultātā daži veselības psiholoģijas pamatjēdzieni ir svarīgi ikvienam, kurš strādā ar pacientiem vai veicina viņu veselīgu uzvedību savā praksē.

Saprast, kā cilvēki reaģē, cīnās un atjaunojas pēc slimībām

Slimībai ir psiholoģiskie efekti, kas ietekmē atveseļošanos. Cilvēki var izjust stresu, trauksmi vai depresiju vai cīnīties ar slimības ietekmi uz viņu pašidentificēšanos. Veselības psihologi strādā, lai labāk izprastu, kā palīdzēt cilvēkiem attiecībās ar savu slimību, vienlaikus pētot arī sarežģītās attiecības starp domāšanu, pārvarēšanu, rezultātiem un svarīgiem uzvedības aspektiem (piemēram, ārstēšanas iespējas atšķirīgās populācijās). Veselības psihologi kritiski vērtē svarīgākās dzīvesveida ietekmes slimības formas un novērtēšanas rīkus, piemēram: Kā izmērīt noslieci uz preparātiem? Kāds ir “pieņemamais” piesaistes līmenis? Teorijas un modeļi tiek izmantoti, lai izskaidrotu un prognozētu ar slimībām saistītus uzvedības aspektus un rezultātus, kā arī veidotu pamatu intervences izveidošanai, lai pozitīvi ietekmētu dzīvesveidu. Veselības psihologi cenšas noteikt arī to, kā un no kuras puses šāda iejaukšanās ir visefektīvākā.

Ārstēšanas personalizācija un iejaukšanās

Mēs vēlamies saprast, piemēram, kā izmaiņas mērķu izvirzīšanā vai sociālajās prasmēs var radīt labākus rezultātus, piemēram, paškontroles uzlabošanos vai sociālā atbalsta izveidi; šāda izpratne rada starpniecības efektu. Šie atklājumi ir svarīgi, jo sniedz iespēju uzlabot mūsu intervenci, atverot intervences “melno kasti” un parāda, kuri komponenti darbojas efektīvi un ietekmē rezultātus, sniedzot iespēju tos ietekmēt. Turklāt ļoti svarīgi ir zināt, kas un kam der vislabāk. Teiksim, ka kognitīvi-biheivorālās metodes vai apzinātības metodes (mindfulness) palīdz vēža slimniekiem tikt galā ar slimību, un mēs varam redzēt, ka tās kādam nepalīdz. Pētījuma metodes ļauj noteikt, kuras pacientu īpašības (piemēram, dzimums, vecums, personības iezīmes) ietekmē labāko vai sliktāko atbildi ārstēšanai. Tas ir ļoti noderīgi, lai ārstēšanas personalizēšanai.

Karena Morgana, Perdanas Universitātes Karaliskā ķirurģijas koledža, Īrijas m skola, Kualalumpura, Malaizija. Roberts Sandermans, Groningenas universitāte un Veselības un tehnoloģiju universitāte Tventa, Nīderlande.

Vairāk informācijas: http://practicalhealthpsychology.com/lv