Melnbaltā domāšana

Gandrīz jebkurai situācijai ir milzīgs skaits iemeslu, variāciju, stāvokļu, nianšu, nokrāsu un kontekstu, bet cilvēkiem ar melnbaltu domāšanu tas neko nenozīmē. ‘’Labs-slikts’’, ‘’visu vai neko’’ domāšana ir ļoti populāra. Galu galā ir ļoti viegli domāt šādā veidā: cilvēks uzreiz uzlīmē etiķeti un dzīvo mierīgi.

Melnbaltā domāšana (ang. Splitting; black-and-white thinking) ir  domāšanas kļūda, kurā cilvēks saskata vai nu situācijas pozitīvos vai negatīvos aspektus. Psihologi apgalvo, ka tas ir sava veida aizsardzības mehānisms daudziem cilvēkiem.

Melnbaltā domāšana ir ne tikai interesants termins un parādība, bet arī nopietnu garīgu traucējumu simptoms, (vai cēlonis) tādu kā:

• Robežpersonības traucējumi;

• Narcisms;

• Depresija.

Tipiski melnbaltās domāšanas piemēri:

• Labs vai slikts;

• Pareizi vai nepareizi;

• Perfekts vai briesmīgs;

• Gudrs vai stulbs;

• Vienmēr vai nekad;

• Mīlestība vai naids;

Kāds ir melnbaltās domāšanas cēlonis?

Ne vienmēr melnbaltās domāšanas cēlonis ir psihiskās saslimšanas. Bieži vien cilvēks to apzināti izmanto, lai pierādītu savu taisnību vai spodrinātu lepnumu. Kāpēc daudz prātot un meklēt faktus, ja pasaule taču ir melna vai balta?

Šāda domāšana var būt arī apzinātas manipulācijas rezultāts. Lai pierādītu savu viedokli, var būt ļoti izdevīgi nepievērst uzmanību noteiktām detaļām. Viltība, peļņa un slinkums ir daži no izplatītākajiem melnbaltās domāšanas cēloņiem.

Rakstnieks Donalds Millers sacīja: “Melnbaltā domāšana ir pievilcīga, jo tā ir redukcionistiska’’. Tā vienkāršo visu, ko mēs nespējam izprast un apzināties. Tā ļauj mums justies gudriem bez lielām zināšanām un piepūles. Cilvēki, kuri mums nepiekrīt - vienkārši ir stulbi. Mēs jūtam šo pārākumu.’’

Kādas ir šāda domāšanas veida sekas?

Papildus trim novirzēm, kuras aprakstītas iepriekš, melnbaltai domāšanai ir vēl daži negatīvi aspekti. Pārmērīga vienkāršošana var radīt ļoti lielas problēmas karjerā un attiecībās. Tāpat arī biznesā tev neizdosies, ja nesapratīsi, kas cilvēkiem patiešām ir vajadzīgs. Kad runa iet par morāli, cilvēki ar melnbaltu domāšanu demonizē pretējo viedokli, savukārt saprātīgs un racionāls cilvēks saprot, ka viņa viedoklis neislēdz kāda cita viedokli tikai tāpēc, ka tas ir pretrunā viņa uzskatiem. Šādiem cilvēkiem ir grūtāk mainīt savu viedokli. Jūs esat vai nu vienā, vai otrā pusē. Nianses ir sajauktas, it īpaši, ja to ir desmitiem, un tās nav acīmredzamas. Melnbaltā domāšana var izraisīt arī bezpalīdzības sajūtu. Jebkura iespēja tiek interpretēta kā kaut kas neiespējams: “Kāds bizness, pie varas ir tikai blēži. Viņi vienkārši met sprunguļus riteņos, pieprasa aizpildīt papīrus, atņem un sadala! "

Atdaliet savu ego no savām idejām

Šeit ir vēl viens Donalda Millera izteikums: “Mūsu idejas patiesībā nav mūsu. Tās var būt patiesas, un tas padara tās svarīgas, taču tās nav mūsu idejas. Tas nozīmē, ka cilvēki var brīvi izvēlēties -  pieņemt mūsu idejas vai nepieņemt. Ir ļoti grūti nomierināt savu ego un to atzīt, taču šī metode ļauj jums kļūt par gudrāku cilvēku. "

Pārveidojiet savu domāšanu

Neizdariet secinājumus uzreiz un kategoriski. Uzdodiet sev precizējošus jautājumus. Vai viņš tiešām ir tik briesmīgs pavārs? 
Vai tiešām tu esi tik stulba? Vai jūsu finansiālais stāvoklis tiešām ir bezcerīgs? Apstājieties un padomājiet, ja pārspīlējat. 
Izmantojiet loģiku, kritisko domāšanu, radošo domāšanu.

Atvadieties no tādiem vārdiem kā ‘’nekad’’ un ‘’ vienmēr’’

Izslēdziet no savas valodas vārdus, kuri saistīti ar galējībām. Izmetiet tos no sava vārdu krājuma. 
Tā jūs uzreiz iegūstat iespēju domāt plašāk, atrast toņus tur, kur tos nekad neesat saskatījis. 
Tā var būt pārsteidzoša pieredze, kas paliks ar jums visu mūžu.

Iemācieties justies ērti nezināmajā

Nezināt visas atbildes – tas ir normāli. Tāpat, ir iespējams apkopojot visu informāciju saprast, ka ar to vēl nepietiek. 
Jums nav nekavējoties jāizsaka savs viedoklis par jebkuru jautājumu. Sakiet, ka nezināt atbildi. 
Vai arī sāciet par to domāt un meklēt faktus.