Trīs soļi uz apzinātu dzīvi

Apzināta pieeja dzīvei to var kvalitatīvi mainīt, padarīt to tieši tādu, kā vēlaties. Bet apzināta dzīve ir ne tikai māka nodzīvot savu dienu ar baudu, atrodoties “šeit un tagad”, bet arī spēja analizēt notiekošo, izvirzīt mērķus un iet uz tiem. „Veselības ābece” apmeklēja psiholoģes Annas Kašinas semināru, kurā uzzināja apzinātas un laimīgas dzīves noslēpumus. Jebkura cilvēka galvenais jautājums, kā likums, ir tajā, kāpēc mūsu priekšstats par laimīgu dzīvi un mūsu pašu dzīve ievērojami atšķiras. Kopā ar Annu mēs izskatījām trīs soļus uz to, lai starp šīm divām lietām varētu ielikt vienādības zīmi.

Pirmais solis. Mēs apzināmies, kas ar mums notiek

Lai pievērstos tam, ko tu vēlies, vispirms ir jāsaprot, kas ar tevi notiek un kur tu pašlaik atrodies. Apskatīsim vienkāršu piemēru. Pieņemsim, ka mēs vēlamies dzīvot veselīgu dzīvesveidu, un mums pat šķiet, ka mēs gandrīz nekad nepārkāpjam tā principus. Un tikai sākot analizēt un pirakstīt savu ikdienas uzvedību, mēs saprotam, ka katru otro vakaru mēs dzīvojam pie ledusskapja. Un tas nozīmē, ka uzkodas uz nakti nenotiek dažreiz, bet ļoti regulāri. Tas nozīmē, ka tā ir sistēma, kurā atrodoties, mēs to nevaram izmainīt. Jo, veicot tās pašas darbības, ir grūti sasniegt citu rezultātu.

Lielākā daļa cilvēku dzīvo neapzināti – viņi vienkārši kaut kur virzās. Un pirmais solis, lai to apturētu, ir uzdot sev četrus jautājumus: Kas es esmu? Kur es dodos? Kā es dodos? Kāpēc es to daru? Ar šiem jautājumiem jums jāsāk katra diena. Piecēlos - uzdevu sev jautājumus. Tieši tāpat grūtu lēmumu pieņemšanas laikā, ir svarīgi atbildēt uz šiem jautājumiem, un uzreiz daudz kļūst saprotams. Ir arī svarīgi saprast, ka mūsu intelekts vada mūsu dzīvi tikai nelielu daļu. Pārējais ir emocijas. Jo emocionālāki mēs esam, jo ​​mazāk apzinātus un apdomātus lēmumus mēs pieņemam. Piemēram, kad mēs esam dusmīgi vai aizkaitināti, mēs atrodamies afekta stāvoklī, mūsu dzīvi pārvalda vienīgi emocijas, un visus lēmumus, kurus mēs pieņemam, mēs pieņemam emociju ietekmē. Saka, ka šādi cilvēki ir apstākļu upuri, jo viņi nepārvalda savu dzīvi.

Otrais solis
 Mēs nospraužam mērķus, kurp vēlamies virzīties

No paša sākuma būs lietderīgi sadalīt savu dzīvi sektoros. To var izdarīt, izmantojot “Dzīves riteņa” metodiku. Tas ļauj jums novērtēt savu dzīvi pēc sektora - veselība, ģimene, nauda, garīgums, karjera un tā tālāk. Katrā sektorā jums jāpiešķir sev novērtējums - no viens līdz 10. Kad zīmējam savu riteni, mēs saprotam, kur mums ir vājākais posms un kur to jāpievieno. Jā, instruments ir subjektīvs, taču tas tomēr ļauj ieraudzīt, kādās vietās mēs īpaši stipri pieklibojam.

Nākamais posms ir mērķu izvirzīšana sev katrā no sektoriem vai tajos, kuros jūs šobrīd vēlaties darboties. Mērķim jābūt reāli sasniedzamam noteiktā laika posmā - mēnesī, gadā. Labāk sākt ar īstermiņa mērķiem. Piemēram, sākt celties 5:00 no rīta un veltīt stundu sev, kamēr visa pasaule vēl guļ. Vai arī izdzert divus litrus ūdens dienā.
Nav nepieciešams izdomāt sarežģītus mērķus. Vadieties pēc principa “Trīs P” - katrā gadījumā pamazām, pa gabalam, pa tēmu. Tāpat arī, vienā sektorā neuzsāciet vairāk kā trīs lietas vienlaicīgi - piemēram, izdzert 2 litrus ūdens dienā, veikt 1 minūti vingrinājumus un katru dienu noiet 10 000 soļu. Ar šiem mērķiem veselības sektorā ir pietiekami. Tāpēc, ka ja jūs uzstādīsiet 20 mērķus, jūs, visticamāk, nedarīsiet neko.

Trešais solis. Meklējam kontroles instrumentus un izveidojam balvu sistēmu.

Mērķis atšķiras no sapņa ar to, ka tas ir reāli izmērāms. Ļoti svarīga ir mērķu uzraudzības sistēma. Es iesaku jums izveidot tabulu ar mērķiem, kurā katras dienas vakarā atzīmēt, vai esiet paveicis to, ko šodien plānojāt vai nē. Un izveidojiet sev balvu sistēmu par paveiktajiem uzdevumiem. Piemēram, ja uzdevums tika izpildīts 30 dienās, es kaut ko sev nopirkšu. Ļoti motivēs novērotājs no malas, tāpēc droši iesaistiet darbā ar sevi arī kolēģus un draugus. Galu galā, ja jūs visiem paziņosiet, ka jums ir gavēnis, tad jums noteikti neizdosies izlocīties.

Laikā, kad tiek strādājiet pie jauniem ieradumiem, labāk ir ņemt 100 dienas. Tiek uzskatīts, ka ieraduma nostiprināšanai nepieciešama 21 diena. Bet, ne visu var sasniegt 21 dienas laikā. Piemēram, nosēsties špagatā nav iespējams. Tādējādi, gadā jūs variet iziet trīs simts dienu maratonus. Atlikušās 56 dienas starp tiem ir intervāli, kuru laikā jūs variet vienkārši atpūsties, analizēt un izvirzīt jaunus mērķus.
Notiekošā 100 dienu maratonu ietvaros, jūs variet arī organizēt tematiskās nedēļas – mājas atbrīvošanu no krāmiem nedēļu, tikšanās ar draugiem nedēļu, vēstuļu un zvanu veikšanas nedēļu cilvēkiem, kuriem esiet pateicīgi. Tas viss, izvirzīts apzinātības līmenī, padara dzīvi piepildītāku un laimīgāku.

SECINĀJUMI
     Apzinātam cilvēkam ir vieglāk:
     Pieņemt lēmumu, ko jau sen vajadzēja.
 Mainīt savu dzīvi, jo viņš nosaka to, kas ar viņu notiek, izvirza mērķus un uzrauga to īstenošanu

c) Азбука Здоровья
Alina Lisina
Foto: depositphotos